Vai tu zināji?

Maiju un acteku civilizācijas kakao pupas izmantoja īpaša dzēriena gatavošanai. Tas bija rūgts un tonizējošs, un to bagātināja ar čili, vaniļu un citām garšvielām un sauca par xocolatl (rūgtais ūdens). Acteki ar šokolādes dzērienu cienāja tikai īpaši svarīgus viesus. Rūgtais ūdens deva vīrišķu spēku un seksuālu varēšanu, tādēļ dzert to drīkstēja tikai vīrieši. Eiropā kakao ieveda pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem ievērojamais jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs un aristokrātu aprindās īpašu popularitāti tas ieguva 17. un 18. gadsimtā, kad rūgtajam šokolādes dzērienam pievienoja cukuru, vaniļu un kanēli.

ruler
hover hover

Criollo

hover hover

Forastero

hover hover

Trinitario

hover hover

Criollo

hover hover

Forastero

hover hover

Trinitario

Kā top šokolāde?

Svaigs kakao auglis…
pēc smaržas atgādina gurķi

Baltā sarma ir dabiska šokolādes īpašība

“Laimas” šokolāde tiek ražota tikai no dabiskām izejvielām. Jo dabiskāka ir šokolāde, jo vairāk kakao sviests ir tās sastāvā, un jo šokolādi vairāk ietekmē apkārtējās vides apstākļi - gan temperatūras svārstības, gan mitrums. Viena no dabiskām šokolādes īpašībām, kas parādās šādos apstākļos, ir baltā sarma. Šokolādes sarmošana ir izaicinājums, ar kuru saskaras visi šokolādes ražotāji pasaulē. Nosarmojusi šokolāde ir pilnībā droša lietošanai uzturā.

Uzzināt vairāk

Iepakojumu vēstrure

1925

Konfektes ar liķieri Prozit

Konfektes ar liķieri PROZIT 20. gadsimta. 30.-tajos gados fabrikā “Laima” ražoja septiņu veidu konfektes ar liķiera pildījumu – Reibinošie ķirši, Dāmu mēlītes ar liķieri, Prozit, Konjaka, Mokka liķieris ar želatīnu, Konjaka Nr.3, un Kokteilis.

1926

Krējuma šokolāde

20. gadsimta sākumā Rigerta fabrika ražoja Krējuma šokolādi 80 gramu tāfelēs, un tolaik viena tāfelīte maksāja 0,60 latus. 1993. gadā viena 80 gramu Krējuma šokolādes tāfelīte maksāja 0,26 latus.

1928

Marmelāde

Marmelāde 20. gadsimta 30.-tajos gados marmelāde bijis iecienīts, bet ekskluzīvs saldums – fabrikā “Laima” ražoja aptuveni 20 dažādas marmelādes šķirnes, bet gada laikā tika saražotas tikai 50 tonnas. Tajā laikā Ministru Kabinets pat pieņēma īpašus saistošos noteikumus marmelādes ražotājiem - par nekvalitatīvas marmelādes ražošanu draudēja naudas sods.

1929

Konfekte Trifele

Konfekte Trifele 1970. gadā konfektēm “Trifele” tika piešķirta kvalitātes zīme. Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 1993.gadā pēc krīzes, reizē ar konfektēm “Sarkanā magone”, tika atsākta “Trifeļu” ražošana.

1937

Šokolādes konfekte Serenāde

Pagājušā gadsimta sākumā konfekšu fabrikā “Laima” strādāja kāds jauns un īpaši talantīgs saldumu meistars. Viņš bija ļoti iemīlējies kādā meitenē, bet tā vietā, lai vienkārši bildinātu izredzēto, viņš nolēma to izdarīt oriģināli - kā vissaldāko apliecinājumu savai mīlestībai viņš radīja jaunu konfekti un, nosaucis to par Serenādi, dāvināja savai sirds mīļotajai.

1945

Konfekte Lācītis Ķepainītis

Uz konfektes iepakojuma ir attēlota krievu gleznotāja Ivana Šiškina gleznas reprodukcija “Rīts priežu mežā”. Tiek uzskatīts, ka Šiškins šo gleznu radījis pie Narvas - Jēsū (Igaunijā), kur viņš vasarās bieži atpūties.

1953

Konfektes Rīts, Vāverīte, Sarkanā magone

Piecdesmitajos gados strauju popularitāti ieguva „Laimas” šokolādes konfektes Vāverīte, Sarkanā magone un Rīts. Kopumā 1958. gadā “Laimā” ražoja 169 dažādus saldumus.

1955

Karameles Rīgas maisījums

Par vērtīgākajām un kvalitatīvākajām fabrikas “Uzvara” konfektēm tika atzītas krāsainās karameles “Rīgas maisījums”, kas tiek pārdotas skārda kārbā, un ir baudāmas arī mūsdienās.

1960

Šokolādes tāfelīte Rigonda

Šokolādes tāfelītes Rigonda iepakojuma dizainu ir veidojis slavenais latviešu mākslinieks Gunārs Kirke. Dizaina izskats tā arī nekad nav mainīts, un ir vēl aizvien ir pievilcīgs saviem pircējiem.

1970

Zefīrs, Šerbets

Šerbets ir Tjurku izcelsmes gardums, no kurienes arī īpatnējais nosaukums. Latviešiem tas agrāk bija svešāds un noslēpumains saldums, par kuru neko daudz nezināja. Gardā šerbeta pamatā ir putota piena pomāde un grauzdēti zemesrieksti. Zefīrs bija viens no iecienītākajiem un pieejamākajiem saldumiem Padomju Savienībā. Jau izsenis pieejami vairāki zefīru veidi: baltais, rozā un glazēts ar šokolādi. 1972. gadā fabrika
“Uzvara” saražoja 600 tonnas zefīra. 2017. gadā tika saražotas 1 300 tonnas zefīra.

12 m
8,3 m

“Laimas” pulkstenis

1924.gadā pēc 1.Saeimas deputāta A.Veckalna pieprasījuma pie ieejas Vecpilsētā tiek uzcelts pulkstenis, lai tas palīdzētu strādniekiem nekavēt darbu.
1929.gadā pulkstenis tiek savienots ar Latvijas Universitātes Astronomijas observatoriju, kļūstot par precīzāko pulksteni Rīgā.
1934.gadā uz pulksteņa sāniem parādās šokolādes ražotāja T.Rigerta vārds un iedzīvotāji to sauc par "Lielo pulksteni".
1935.gadā pulkstenis tiek pavirzīts nostāk no ielas malas, tā pulkstenis nonāk savā tagadējā atrašanās vietā.
1936.gadā pulksteni izdekorē ar lielākā saldumu ražotāja «Laima» logotipu un iegūst Laimas pulksteņa vārdu.
No 1940.gada, pulkstenis ilgus gadus tiek izmantots kā politiskās informācijas stends.
1976.gadā pulksteni Ļeņina ielas un Padomju bulvāra stūrī pazīst katrs rīdzinieks. Šajā laikā to rotā krāsainu attēlu sērija ar uzrakstu «Daiļrade».