Mēs visi pazīstam gardo zefīru, kā arī zinām tā brāli – zefīru šokolādes glazūrā. Mmm, abi tik garšīgi! Bet vai zefīra šokolādē ražošanas process atšķiras no baltā zefīra tapšanas mehānikas? Lasiet un uzziniet visu paši.
Viss sākas ar sīrupa vārīšanu
Zefīra noslēpuma pamatā ir meistarīgi un saskaņā ar precīzu receptūru pagatavots sīrups. Vispirms īpašā ievārīšanas iekārtā augstas temperatūras un tvaika spiediena apstākļos tiek vārīts cukura sīrups.
Kas ir agars?
Par zefīra želēšanu atbildīgs ir agars – pēc funkcijas želatīnam līdzīga viela, ko iegūst tepat Igaunijā Sāremā no Baltijas jūras aļģēm Furcilaria Lumbricalis. To bez bažām var ēst arī veģetārieši.
Vēl vairāk sīrupa
Agara masu vāra vaļējā traukā ar slēgtu tvaika apsildi. Kad maisījums izšķīdis, tam pievieno iepriekš sagatavoto cukura sīrupu, glikozes sīrupu, kā arī citas sastāvdaļas.
Saputosim, lai labi garšo!
Zefīra kulšana notiek īpašā, hermētiski noslēgtā tvertnē, ko paši darbinieki nodēvējuši par „Tornado”. Tajā nokļūst gan agara-cukura-glikozes sīrups, gan olbaltums, gan aromātvielas un krāsvielas. Kulšanas katlā esošais gaiss pirms tam tiek rūpīgi filtrēts. Kad zefīra masa gatava – tā nokļūst atliešanas mašīnā.
Zefīrs iegūst formu
Atšķirībā no parastajiem baltajiem zefīriem, Maigumu atlej uz transportiera lentas, pa kuru tie automātiski un uzreiz dodas uz dzesēšanas skapi, kur svaigi atlietā masa atdziest, nezaudējot savu skaisto formu.
Šokolādes kažociņš
No dzesēšanas skapja zefīrs savu garšīgo ceļojumu turpina pa sietveidīgu transportiera lentu, tieši uz glazēšanas iekārtu, kur to pārsteidz šokolādes duša. Neļaujot ilgi apdomāties, zefīrs atkal tiek transportēts uz dzesēšanas skapi, lai tā jauniegūtais mundieris kļūtu ciets un kraukšķīgs.
Uz priekšu, pie gardēžiem!
Gatavie zefīri, skaisti un mirdzoši, dodas pretī saiņošanas iecirknim, kur tos iesaiņo maisiņos un kastītēs. Un tad jau sūta uz veikaliem, pie faniem un pircējiem visā plašajā pasaulē!
Sent