8 interesanti fakti par “Laimas” pulksteni


Par godu Latvijas simtgadei šī gada 29. decembrī plkst. 11.30 tiks atklāts rekonstruētais “Laimas” pulkstenis. Vairākus gadu desmitus leģendārais “Laimas” pulkstenis ir skaitījis mirkļus, gadus un notikumus, kas ik dienas aizvadīti pašā Rīgas centrā, pie Brīvības pieminekļa. Šobrīd mīlētākais saldumu zīmols “Laima” piešķir tam jaunu, modernu veidolu, padarot to vēl spožāku un ievērojamāku. Tagad “Laimas” pulkstenis ne tikai precīzi rādīs laiku, bet arī skaitīs dienas līdz Latvijas simtgadei un ik stundu atskaņos iecienītas Raimonda Paula melodijas. Pirms jaunā pulksteņa atklāšanas “Laimas” šokolādes muzejs aicina iepazīties ar astoņiem interesantiem faktiem par “Laimas” pulksteni, kurus vērts zināt.  

  1. 1924. gadā Rīgas centrā tika novietots centrālais pulkstenis, ko sākotnēji dēvēja par “Lielo pulksteni”. Tajā laikā rokas pulkstenis bija ekskluzīva privilēģija, līdz ar to pulkstenim bija ļoti funkcionāla nozīme – publiski rādīt precīzu laiku. Tikai 1936. gadā “Lielajam pulkstenim” tika piešķirts “Laimas” vārds. Cauri gadiem “Laimas” pulkstenis tika dēvēts arī par miera pulksteni.
  2. “Laimas” pulkstenis ir vieta, kur satiekas laiks un cilvēki, un ne velti tā! Reti kurš zina, ka pulkstenis 1929. gadā tika savienots ar Latvijas Universitātes astronomijas observatoriju, tādējādi kļūstot par precīzāko laikrādi Rīgā. Līdz ar to pulkstenis Rīgas sirdī kļuva par populāru tikšanās vietu.
  3. Grūti iedomāties, bet pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends. Pulkstenim skaitot lēni ritošos padomju gadus, tas  ar laiku tomēr atgrieza savu romantisko simboliku, atstājot politiku aiz muguras.
  4. 1989. gadā Rīgas pilsētas simbols tika atjaunots sadarbībā ar vecpilsētas arhitektu Georgu Baumani. Balstoties uz senā pulksteņa fotogrāfijām, tika izstrādāta ideja, kā atjaunot pulksteņa vizuālo tēlu, bet ar “Radiotehnikas” pārstāvjiem “Laima” vienojās par ierāmējuma stikliem un pārējo konstrukciju. Vecā laikrāža atjaunošanas darbus vadīja “Laimas” galvenais mehāniķis Tālivaldis Beķeris un galvenais konstruktors Jāzeps Apels.
  5. Jau vēsturiski garāmgājēji Rīgas centrā varējuši ne vien satikties pie “Laimas” pulksteņa, bet arī iegādāties un cienāties ar šokolādes saldumiem. Pulksteņa “zelta” laikos uz stūra, pa diagonāli, bija “Laimas” veikals, un arī šobrīd tas atrodas turpat netālu – tieši pretējā pusē.
  6. Pēdējo reizi “Laimas” pulkstenis tika rekonstruēts 1999. gadā kā “Laimas” dāvana galvaspilsētai Rīgai 800 gadu jubilejā. Toreiz pulksteņa atjaunošanas projektēšanas darbus veica arhitekts Armands Bisenieks sadarbībā ar uzņēmumu ”Metāla dizains”. Tolaik pulksteņa rekonstrukcijā “Laima” investēja 30 tūkstošus latu.
  7. Jaunā pulksteņa veidolu, kas tiks atklāts 29. decembrī, izstrādājis dizainers Arvis Sproģis. Ievērojami ir tas, ka arī pats Maestro Raimonds Pauls šī gada novembrī ierakstījis populārākās melodijas, speciāli “Laimas” pulkstenim –  http://bit.ly/2oFmaNF.  Atjaunotais pulkstenis ik stundu atskaņos kādu no 24 labi zināmām Raimonda Paula melodijām, padarot tikšanos patiesi neaizmirstamu. “Laimas” pulkstenis ne velti tiek uzskatīts par mīlestības simbolu. Piemēram, 30. gados pie pulksteņa satikušies arī bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vecāki. Un ticams, ka šādi stāsti ir ne viens vien.
  8. Lai gan mums labi zināmais “Laimas” pulkstenis Brīvības un Aspazijas bulvāra krustojumā ir unikāls, tomēr nav vienīgais Latvijas saldumu zīmola vārdā uzstādītais pulkstenis. Kopš 2012. gada arī Vidzemes sirdī – Siguldā “Laima” ievieš mīlestības caurstrāvotu satikšanās vietu, uzstādot modernu “Laimas” pulksteni Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, tādējādi tam kļūstot arī par ceļotāju laika noteikšanas palīgu.

“Laimas” pulksteņa rekonstrukcija Rīgā notiek no 2017. gada 27. novembra līdz 29. decembrim. Ikviens Rīgas iedzīvotājs un viesis ir aicināts uz svinīgo pulksteņa atklāšanu 29. decembrī plkst. 11:30, lai pirmo reizi ieraudzītu atjaunoto pulksteni un kopīgi uzsāktu laika atskaiti līdz Latvijas simtgadei.

Foto no Gunāra Armaņa arhīva.

coloring.cool